Par mums

Mūsdienas

Vēsturiskā tirdzniecības pasāža Berga Bazārs ir oāze pašā pilsētas sirdī.

Atklājiet Berga Bazāra mazos boutique veikaliņus, kuri piedāvā dažādas preces, kā arī starptautiskus zīmolus un pašmāju modes dizaineru apģērbus, izbaudiet kādu no iecienītajiem restorāniem un kafejnīcām, palutiniet sevi kādā no skaistumkopšanas saloniem vai arī izmantojiet laiku mierīgām pastaigām.Berga Bazārā atrodas arī viesnīca Hotel Bergs Suites, kā arī mūsdienīgas biroju telpas un privātie īres dzīvokļi.

Berga Bazāra izveidošana

19. gs. beigās pilsētas rajons, kurā atrodas Berga Bazārs, bija mazattīstīts un atradās ārpus pilsētas centra. Viesnīcas Hotel Bergs Suites vietā bija kāpostu lauks, tāpēc arī par Hotel Bergs Suites simbolu ir izvēlēta kāposta galva. Šajā kvartālā atradās tikai trīs koka mājas, no kurām divas tika saglabātas un restaurētas - viena ēka atrodas Elizabetes ielā 83/85, kurā pašreiz darbojas karšu veikals Jāņa sēta, bet otra ēka - iekšpusē Berga Bazāram.

Laika posmā no 1887. līdz 1900. gadam, būvuzņēmējs un pilsētas attīstītājs Kristaps Bergs uzcēla pirmo moderno tirdzniecības centru Rīgā - Berga Bazāra ansambli pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Par iedvesmas avotu kļuva austrumu tirgus motīvs, kas joprojām saskatāms kompleksa arkveida ejās, kā arī tirdzniecības pasāžas Rietumeiropā un Sanktpēterburgā. Līdz pat mūsdienām ir saglabājies ēku ansambļa plānojums - veikali un kafejnīcas izvietotas ēku pirmajos stāvos, bet dzīvokļi un biroji - augšstāvos.

19. gs. - 20. gs. mijā latviešiem beidzot tika dota iespēja piedalīties pilsētas saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē, tāpēc sākotnējā Kristapa Berga iecere bija atbalstīt tieši jaunos latviešu tirgotājus. Taču laika gaitā Berga Bazārs kļuva par internacionālu tirdzniecības vietu un tirgotāji bija dažādu tautību ļaudis, tostarp vācieši, krievi un ebreji. Tirgotāji pat izveidoja mazu sinagogu ēkas Elizabetes ielā 85a augšstāva telpās, kurās šobrīd atrodas modes apģērbu salons Klase. Tajā laikā Berga Bazārā darbojās 130 dažādi veikaliņi.

Pierādījums tam, ka šī bija viena no attīstītākajām vietām pilsētā, ir tas, ka Berga Bazāram 1909. gadā tika ierīkota pilsētā pirmā kanalizācijas un ūdensvadu sistēma, kā arī ierīkotas labierīcības un vannas istabas.

Vēlāk, trīsdesmitajos gados, kad pilsētas iedzīvotāji sāka lietot privātās automašīnas, pirmais degvielas uzpildes sūknis Rīgā atradās vietā, kur šodien stāv mākslinieka Ilmāra Blumberga izveidotā strūklaka, ko ierasts dēvēt par Pumpīti. Arī Kristapa Berga ģimenes sievietes bija aizrautīgas auto mīļotājas un Berga ģimenes automašīnas tika turētas garāžā, kur šodien darbojas vīna bārs Garage.

Kristaps Bergs

Ap 1860. gadu 16 gadus vecais Kristaps Bergs (1843 - 1907), pametis savas mājas Bērzmuižas pagastā Zemgalē, devās uz Rīgu meklēt laimi. Lai gan tajā laikā Rīga bija daļa no Krievijas impērijas, pilsētas sabiedrisko un saimniecisko dzīvi joprojām noteica baltvāciešu elite. Lai labāk iekļautos šajā sabiedrībā, Kristaps Kalniņš vāciskoja savu uzvārdu uz Berg (vācu valodā- kalns). Vairākus gadus nostrādājis krogos un būvuzņēmumos, Kristaps Kalniņš bija uzkrājis pieredzi un līdzekļus, lai beidzot pats uzsāktu savus projektus, iegādājoties zemi, uz kuras atrodas Berga Bazārs.

Ar savu aktīvo darbību Rīgas Latviešu biedrības nama valdē, kā arī, būdams kultūras un mākslas atbalstītājs, Kristaps Bergs piesaistīja jaunā rakstnieka Augusta Deglava uzmanību topošā vēsturiskā romāna Rīga galvenā varoņa Krauklīšu Pētera prototipa izveidošanai.

Kristaps Bergs tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem latviešu uzņēmējiem un pilsētas attīstītājiem. Viņš aktīvi līdzdarbojās visos sabiedriskajos procesos, lai veicinātu latviešu kultūras atjaunošanu un celtu nacionālo pašapziņu.

Padomju laiki un Berga Bazāra atjaunošana

Pēc Otrā pasaules kara Berga Bazāra īpašnieki - Kristapa Berga pēcnācēji devās bēgļu gaitās uz Rietumu valstīm, vai tika izsūtīti uz Sibīriju, bet Latvijā visi privātīpašumā esošie nami,  arī Berga Bazāra ēkas, tika nacionalizēti. Lai gan padomju laikā Berga Bazārs bija apdzīvots, tas tika stipri nolaists un zaudēja savu sākotnējo auru.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nolaistais un izpostītais Berga Bazārs tika atdots Kristapa Berga mantiniekiem. Kopš 1993. gada Berga Bazārs tiek rūpīgi atjaunots, pieaicinot latviešu arhitekti Zaigu Gaili, kuras birojs atrodas vienā no Berga Bazāra koka namiņiem.

Līdz pat šai dienai Kristapa Berga mazmazdēls un maz mazmazdēli turpina pilnveidot viņa vīziju, saglabājot tā vēsturisko saturu un šarmu, radot „pilsētiņu pilsētā”.